Skroderis bez vārda - Jauns Mēness

Viņam dvēsele bija tik plaša

Ka jebkuram tas uzsmaidīja

Pliks un nabags, bez krekla, bez graša

Sirdīs caurumus aizlāpīja

Kur tas adatu ņēma un diegus

To nekad neviens neprasīja

Varbūt vētras un migla un lietus

Tos ar vēju tam piegādāja

Bet tu pūt, vējiņ, pūt

Vai plīst tur vai lūst

Tev vienmēr ir jāpagūst!

Bet tu pūt, vējiņ, pūt

Gan viņus, gan mūs

Varbūt nāksies reiz aizlāpīt!

Ja kāds jautāja, kā viņu sauca

Daudzi mulsa un atrunājās

Ļaudis vārdus un uzvārdus jauca

Knapi savējos atcerējās

Tā tas gāja līdz nākamai reizei

Kamēr atkal jau kāds iesaucās:

«Atnāc, lūdzu un izglāb un aizej

Lai tie vainīgie pasakās!»

Bet tu pūt, vējiņ, pūt

Vai plīst tur vai lūst

Tev vienmēr ir jāpagūst!

Bet tu pūt, vējiņ, pūt

Gan viņus, gan mūs

Varbūt nāksies reiz aizlāpīt!

Un nekad tam nav bijis neviena

Kas par skroderi izmācītu

Kā vien simtsreiz cauršautā siena

Starp meliem un patiesību

Un nekad tam nav bijis neviena

Kas par skroderi izmācītu

Kā vien simtsreiz cauršautā siena

Starp meliem un patiesību

Bet tu pūt, vējiņ, pūt

Vai plīst tur vai lūst

Tev vienmēr ir jāpagūst!

Bet tu pūt, vējiņ, pūt

Gan viņus, gan mūs

Varbūt nāksies reiz aizlāpīt!

Bet tu pūt, vējiņ, pūt

Vai plīst tur vai lūst

Tev vienmēr ir jāpagūst!

Bet tu pūt, vējiņ, pūt

Gan viņus, gan mūs

Varbūt nāksies reiz aizlāpīt!

La sua anima era così ampia

Che tutti sorridessero

Calvo e povero, senza camicia, senza un soldo

I buchi nei loro cuori erano rattoppati

Dove ha preso l'ago e il filo

Nessuno l'ha mai chiesto

Forse temporali, nebbia e pioggia

Gli furono consegnati dal vento

Ma tu soffi, vento, soffi

Si strapperà lì o si romperà

Devi sempre guadagnare!

Ma tu soffi, vento, soffi

Sia loro che noi

Forse dovrai rattoppare una volta!

Se qualcuno gli chiedeva come si chiamava

Molti borbottarono e parlarono

La gente confondeva nomi e cognomi

Knapi ricordava il suo

Così è andata fino alla prossima volta

Mentre qualcuno esclamava ancora:

"Vieni e salva e vai

Possano i colpevoli nelle fiabe! ”

Ma tu soffi, vento, soffi

Si strapperà lì o si romperà

Devi sempre guadagnare!

Ma tu soffi, vento, soffi

Sia loro che noi

Forse dovrai rattoppare una volta!

E non ha mai avuto nessuno

Che ne dici di un sarto

Come un muro sparato cento volte

Tra bugie e verità

E non ha mai avuto nessuno

Che ne dici di un sarto

Come un muro sparato cento volte

Tra bugie e verità

Ma tu soffi, vento, soffi

Si strapperà lì o si romperà

Devi sempre guadagnare!

Ma tu soffi, vento, soffi

Sia loro che noi

Forse dovrai rattoppare una volta!

Ma tu soffi, vento, soffi

Si strapperà lì o si romperà

Devi sempre guadagnare!

Ma tu soffi, vento, soffi

Sia loro che noi

Forse dovrai rattoppare una volta!