Ubaga Dziesma - Livi

Zem mūsu kājām garā iela

Virs mūsu galvām debess iela

Deg ielu laternās simt ielu zvaigznes

Un garāmgājējs sapņus aiznes

Ar spožām kurpēm slaidās kājās

Uz ielas meitas sarunājās

Tik spoži laternās deg mākslīgs mēness

Un balti putni man aizslīd garām

Pie debess loga drūma seja

Tik pārmetoši skatās lejā

Kur kādreiz dejoja vējš, tur lietus lija

Stāv netīrs ubags un dzied: «Tā bija, tā bija»

Vai vēl, vēl kādreiz

Skaidrā būs debess?

Vai vēl, vēl kādreiz

Uzlēks īsts mēness?

Vai vēl, vēl kādreiz

Skaidrā būs debess?

Vai vēl, vēl kādreiz

Uzlēks īsts mēness?

Vai vēl, vēl kādreiz

Skaidrā būs debess?

Vai vēl, vēl kādreiz

Uzlēks īsts mēness?

Una lunga strada sotto i nostri piedi

Sky Street sopra le nostre teste

Cento stelle di strada sono accese nelle lanterne stradali

E il passante si prende i suoi sogni

Piedi snelli con scarpe lucide

La figlia ha parlato per strada

La luna artificiale arde così luminosa nelle lanterne

E gli uccelli bianchi mi scivolano addosso

Un volto cupo vicino alla finestra del cielo

Abbassa lo sguardo in modo così di rimprovero

Dove un tempo ballava il vento, pioveva

Un mendicante sporco si alza e canta: "Lo era, lo era".

O ancora, un giorno

Il cielo sarà sereno?

O ancora, un giorno

Una vera luna salterà?

O ancora, un giorno

Il cielo sarà sereno?

O ancora, un giorno

Una vera luna salterà?

O ancora, un giorno

Il cielo sarà sereno?

O ancora, un giorno

Una vera luna salterà?