Laiks - Jumprava

Viņš neprot visus viņas jokus

Viņš stundām ilgi nenokāpj no koka

Tik ļoti, ļoti bail ir viņam tagad lejā kāpt

Pēc viņas dzejoļiem no rītiem viņam galva sāp

Tik ļoti ļoti bail ir viņam tagad lejā kāpt

Pēc viņas dzejoļiem no rītiem viņam galva sāp

Viņš piedzima baltā buru laivā

Tad viņa nāca liktenīgi naiva

Viens tikai prātā, ņemt un viņa ugunskuru dzēst

Krīt jūrā mēness un grib lidojošās zivis ēst

Viens tikai prātā, ņemt un viņa ugunskuru dzēst

Krīt jūra mēness un grib lidojošas zivis ēst

Laiks paliek vēsāks

Nāk no jūras

Tas jūras vējus

Laiks iekals mūros

Viņš meklē sev godīgāku ceļu

Viņš saraujas un tā kā bumba veļas

Nāk vējš no jūras, uzmācīgi galvā sīc

Aust viņai acis jauns un spilgti melīgs rīts

Bez zemteksta, divdomīga smīna

Un publikas, kas uzmācīgi brīnās

Viņš nu ir gatavs strīdu šo līdz galam nokārtot

Bet viņa sen jau stingri nolēmusi nepiedot

Laiks paliek vēsāks

Nāk no jūras

Tas jūras vējus

Laiks iekals mūros

Non conosce tutte le sue battute

Non scende dall'albero per ore

Tanta, tanta paura che ora stia scendendo

Dopo le sue poesie al mattino, gli fa male la testa

È così spaventato che ora deve scendere

Dopo le sue poesie al mattino, gli fa male la testa

È nato in una barca a vela bianca

Poi è diventata fatalmente ingenua

Una sola mente per prendere e spegnere il suo falò

La luna sta cadendo nel mare e vuole mangiare pesci volanti

Una sola mente per prendere e spegnere il suo falò

Il mare sta cadendo e vuole mangiare i pesci volanti

Il tempo sta diventando più freddo

Viene dal mare

Sono i venti marini

Il tempo sarà appeso al muro

Sta cercando un modo più giusto

Si rimpicciolisce e così la palla si lava

Il vento viene dal mare, mi dà fastidio

Intreccia i suoi occhi giovani e luminosi al mattino sdraiato

Senza un sottotesto, un sorriso ambiguo

E un pubblico invadente

Ora è pronto a dirimere la controversia

Ma ha deciso da tempo di non perdonare

Il tempo sta diventando più freddo

Viene dal mare

Sono i venti marini

Il tempo sarà appeso al muro