Liekos Dīvains - Jumprava

Māte mani mācīja mīlēt

Tēvs, kā bieži nepakrist

Brāli mani mācīja cīnīties

Kā naidnieku atsist

Bet to, ko man mācīja zemapziņa

Sapratās labāk sarkanvīns

Uz priekšu tas mani pasteidzina

Kur patiesība — plastilīns

Dažreiz it kā garlaicīgi

Pa jumtiem gribas pastaigāt

Un, it kā būtu nemirstīgi

It kā nemācētu padomāt

Bet ko man mācīja augšā mēness

Mēness, uz kuru vērsts mans pirksts

Kā viegli iemigt magoņmiegā

Līdz rītam saldi neatžirgt

Jāteic patiesība, man ir jābūt godīgam

Ja es Tev liekos dīvains

Tad kāds Tu liecies man

Lido pūces alkatīgas

Platas acu zīlītes

Un starp viņām kaut kur tumsā

Planēju virs zemes es

Redzu visu it kā dienā

It kā būtu ļoti gaišs

Tikai cilvēkiem tur lejā

Viss šķiet spokains, baigs un baiss

Jāteic patiesība, man ir jābūt godīgam

Ja es Tev liekos dīvains

Tad kāds Tu liecies man

Jāteic patiesība, man ir jābūt godīgam

Ja es Tev liekos dīvains

Tad kāds Tu liecies man

Mia madre mi ha insegnato ad amare

Padre, quante volte non cadi

Mio fratello mi ha insegnato a combattere

Mentre il nemico colpisce

Ma cosa mi ha insegnato il subconscio

Capito meglio il vino rosso

Mi fa andare avanti

Dove la verità - plastilina

A volte come se fosse noioso

Voglio camminare sui tetti

E come se fosse immortale

Come se non sapessi pensare

Ma cosa mi ha insegnato in cima alla luna

La luna che punta il mio dito

Come addormentarsi facilmente

Non addolcire fino al mattino

A dire il vero, devo essere onesto

Se ti trovo strano

Poi qualcuno si piegherà a me

I gufi volanti sono avidi

Pupille larghe

E tra loro da qualche parte nell'oscurità

Mi sono librato a terra

Vedo tutto come in un giorno

Come se fosse molto luminoso

Solo persone laggiù

Tutto sembra spettrale, spaventoso e spaventoso

A dire il vero, devo essere onesto

Se ti trovo strano

Poi qualcuno si piegherà a me

A dire il vero, devo essere onesto

Se ti trovo strano

Poi qualcuno si piegherà a me