Labradors - Ainars Mielavs

No skumjām aizsala logi, par krusu pārvērtās vējš

Pat karstākās pirtis un krogi šīs krustceles neizkausēs

No asarām piebrieda durvis, nav nozīmes aizbultēt ciet

Tās neatvērtu pat burvis, kaut būtu iemīlējies

Bet viņš kā labradors skrēja pa sniegu

Tik pārlieku baltu un liegu

Lai zem lavīnām meklētu viņu

Savas mīļotās sirdsapziņu

No dusmām aizdegās zārdi ar sausiem solījumiem

Bet steigā izteiktie vārdi nu kļuva par karavīriem

No naida sadrupa sienas ap slāpētām emocijām

Un visas parastās dienas tad tapa par labākajām

Le finestre si congelarono per la tristezza, il vento si trasformò in grandine

Anche le saune e i pub più caldi non scioglieranno questi incroci

La porta era bagnata di lacrime, non ha senso chiuderla con il chiavistello

Nemmeno un mago li aprirebbe, anche se fosse innamorato

Ma correva attraverso la neve come un labrador

Così eccessivamente bianco e spoglio

A cercarlo sotto le valanghe

La coscienza della tua amata

Cuori con promesse asciutte accese dalla rabbia

Ma le parole pronunciate in fretta sono diventate soldati

L'odio sgretola i muri intorno alle emozioni represse

E tutti i giorni ordinari sono diventati i migliori