Ūdensnesējs - Nora Bumbiere

Bērnībā, kad spožs un apaļš mēness

Skaidrās naktīs dega uguns sārts

Vectēvs teica: mēness — ūdensnesējs

Nēšos ūdeni tev atnesīs

Bija prieks un bija mazliet baisi

Gaidīt vīru, kas no mēness kāps

Apņēmos — tam pati pretī došos

Kad pēc burvju ūdens malka slāps

Bērnu dienās sirds vēl nejauš to

Zudīs dienas dienu virpuļos

Paliks sirdī zaļās tēva mājas

Paliks spēks, ko ūdensnesējs dos

Tagad smaidot, atceros tos brīžus

Kuriem svešs bij' prātā reibums smalks

Kad no mēness, skaitot likteņsprīžus

Nāca vīrs, kam pieder brīnummalks

Gaišais ūdensnesējs nāk un nenāk

Šaubos vai sagaidīšu to

Tomēr skatos mēnesī kā senāk

Gaišas domas labus vārdus rod

Bērnu dienās sirds vēl nejauš to

Zudīs dienas dienu virpuļos

Paliks sirdī zaļās tēva mājas

Paliks spēks, ko ūdensnesējs dos

Bērnu dienās sirds vēl nejauš to

Zudīs dienas dienu virpuļos

Paliks sirdī zaļās tēva mājas

Paliks spēks, ko ūdensnesējs dos