Betas dziesma - Imants Kalniņš, Paula Ķiete, Ainars Mielavs

Zeltaini stari slīd

Aiz tāla kalna saule spīd

Un zeme lūdz, lai saule neaiziet

Lai saule nenoriet aiz kalna tālumā

Aiz kalna tālumā

Balti kā ievu ziedi melni laukakmeņi zied

Uz zemes klusumā tie bedrēs zied

Bet cilvēks rok un rok, un cilvēks neatrod

Jo cilvēks laukakmeņu ziedus nesaprot

Ja tu mūs nozagsi un vienaldzībā vadāsi

Mēs sadegsim, bet saulē aiziesim

Tavs tukšais lauks vēl tukšāks nekā agrāk būs

Un tad tu sauksi mūs, un tad tu sauksi mūs

Scivolo dei raggi dorati

Il sole splende dietro una montagna lontana

E la terra prega che il sole non se ne vada

Che il sole non tramonti dietro la montagna in lontananza

Dietro la collina in lontananza

Bianchi come fiori di achillea, sbocciano massi neri

Per terra in silenzio fioriscono nelle buche

Ma l'uomo scava e scava e l'uomo non trova

Perché l'uomo non comprende i fiori di masso

Se ci rubi e guidi con indifferenza

Bruceremo, ma ce ne andremo al sole

Il tuo campo vuoto sarà ancora più vuoto di prima

E poi ci chiamerai, e poi ci chiamerai