Parak Daudz - Ivo Fomins

Tikai tad, kad būs apstājies Tava ceļa greizais rats

Varēsi tā kā spogulī sevī ieskatīties pats

Un tu redzēsi, kā sitas sirds

Un Tu dzirdēsi, ka elpas sauc

Un Tu beidzot sapratīsi tas ir daudz

Tikai tad, kad būs aizgājis tava prieka pilnais rīts

Varēsim atkal piecelties un viens otram doties līdz

Pāri bezcerīgām iedomām, pāri jutām nepiedzīvotām

Tālu, tālu prom no tā, ko cerējām

Mēs solījām pārāk daudz, sapņojām pārāk daudz

Vairs tādu vārdu nav, ar kuriem tu man piepildīt

Cerējām pārāk daudz, mīlējām pārāk daudz

Vairs tādu jūtu nav, ar kurām var sasildīt Pār pāri visam, tagad vientulības

lāsts nāk tevi dzīt

Pār pāri visam, dziļā tumsa jau krīt Mēs solījām pārāk daudz, sapņojām pārāk

daudz Vairs tādu vārdu nav, ar kuriem tu man piepildīt

Cerējām pārāk daudz, mīlējām pārāk daudz Vairs tādu jūtu nav, ar kurām var

sasildīt

Mēs solījām pārāk daudz, sapņojām pārāk daudz

Vairs tādu vardu nav, ar kuriem tu man piepildīt

Cerējām pārāk daudz, mīlējām pārāk daudz

Vairs tādu jūtu nav, ar kurām var sasildīt

Solo quando la ruota storta del tuo cammino si è fermata

Sarai in grado di guardarti allo specchio

E vedrai il cuore battere

E sentirai il respiro che chiama

E finalmente capirai che è tanto

Solo quando la tua mattinata piena di gioia è finita

Potremo rialzarci e andare l'uno verso l'altro

Su immaginazioni senza speranza, su sentimenti inesperti

Lontano, molto lontano da quello che ci aspettavamo

Abbiamo promesso troppo, abbiamo sognato troppo

Non ci sono più parole con cui riempirmi

Abbiamo sperato troppo, abbiamo amato troppo

Non ci sono più sentimenti da scaldare Soprattutto, ora la solitudine

la maledizione viene a inseguirti

Su tutto sta già calando la profonda oscurità Abbiamo promesso troppo, abbiamo sognato troppo

molti Non ci sono più parole con cui mi riempi

Sperato troppo, amato troppo Non ci sono più sentimenti che puoi gestire

riscaldamento

Abbiamo promesso troppo, abbiamo sognato troppo

Non ci sono più nomi con cui puoi riempirmi

Abbiamo sperato troppo, abbiamo amato troppo

Non ci sono più sentimenti a cui scaldarsi