Satīties, sapīties - Ivo Fomins

Satīties, sapīties

Un pēc tam atzīties

Nav vairs kur paglābties

Nav par ko izlikties

Sākums vai nobeigums

Sāpes vai pārsteigums

Kas gan tur bija starp mums

Kāds bija jautājums

Un es saku sev vēl neaizej vēl

Nesāpēs vēl

Bet tiklīdz es apstāšos

Es pakļaušos

Kā gribētu

Lai savas domas iestudētu

Es pats

Atļauties nobīties

Nozagt un aizlaisties

Kabatām piebāztām

Sirdīm un lamatām

Rokas uz acīm un

Neredzēt, nezināt

Tāds nu ir iznākums

Laiks varbūt piedos mums

Torcere, aggrovigliare

E poi confessa

Non c'è nessun posto dove scappare

Non c'è niente da fingere

Inizio o fine

Dolore o sorpresa

Cosa c'era tra di noi

Qual era la domanda

E mi dico di non andarmene ancora

Non farà ancora male

Ma non appena mi fermo

obbedirò

Come vorrei

Per mettere in scena i tuoi pensieri

Da solo

Consenti a te stesso di avere paura

Ruba e scappa

Tasche imbottite

Per cuori e trappole

Mani sugli occhi e

Non vedere, non sapere

Questo è il risultato

Forse il tempo ci perdonerà